Ģeogrāfiskā karte - Dženova (Genova)

Dženova (it, ligūriešu: Zena) ir pilsēta Itālijas ziemeļrietumos Vidusjūras piekrastē. Ligūrijas galvaspilsēta un Dženovas provinces administratīvais centrs. Viena no lielākajām Vidusjūras reģiona pilsētām. Lielākā Itālijas osta un otra lielākā osta Vidusjūrā aiz Marseļas. Atrodas vietā, kur Apenīnu kalni satiekas ar Ligūrijas jūru. Dženovas kopējā platība ir 243 km2, 2013. gadā pilsētā dzīvoja 598 730 iedzīvotāju. Pilsētas teritorija stiepjas gar Ligūrijas jūru 30 km garumā no Voltri līdz Nervi. Dženova sīkāk ir sadalīta piecos rajonos.

Nozīmīgs ekonomikas, tūrisma un kultūras centrs. Viens no nozīmīgākajiem industriālajiem centriem Itālijā ar daudziem vadošiem Itālijas uzņēmumiem. Kopš 2006. gada pilsētas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. 2004. gadā Dženova bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Dženovā ir dzimis Kristofors Kolumbs. Pilsētā atrodas vecākā banka pasaulē, kura ir dibināta 1407. gadā.

Osta tika izmantota jau ligūru laikos, tomēr tikai viduslaikos Dženova piedzīvoja strauju uzplaukumu. Pirms 1110. gada Dženova nostiprinājās kā neatkarīga pilsētvalsts. Kaut arī nomināli Dženova bija Svētās Romas impērijas imperatora pakļautībā, pilsētu pārvaldīja pilsoņu ievēlēti konsuli. Dženovas Republika pamazām pārņēma savā kontrolē Ligūriju, Pjemonti, Korsiku, Sardīniju, dominējot Tirēnu jūras baseinā. Iesaistoties Krusta karos Dženova ieguva īpašumus Palestīnā, Ziemeļāfrikā un Egejas jūrā. Darbojoties kā Bizantijas sabiedrotā, Dženova ieguva īpašumus Melnajā jūrā un Krimā. Cīņā par Levantes tirdzniecību Dženovas tirgotāji nikni konkurēja ar Venēcijas tirgotājiem.

Tomēr uzplaukums neturpinājās ilgi — 1349. gadā no Kafas (mūsdienu Feodosijas Krimā) Dženovā (un arī visā Eiropā) tika ievazāts mēris, kas deva smagu triecienu Dženovas labklājībai. No 1378. gada līdz 1381. gadam norisinājās Kjogijas karš (Chioggia) ar Venēciju, kurā Dženova cieta sakāvi. No 1394. gada līdz 1409. gadam Dženovā dominēja franči, bet vēlāk pilsēta bija Milānas kontrolē. 1528. gadā Dženova nokļuva Spānijas impērijas kontrolē. Spāņu laikos pilsēta atplauka un kļuva par ievērojamu mākslas centru. Šeit izveidojās Dženovas baroka un rokoko mākslas skola. Pēc Amerikas atklāšanas, kad Eiropas jūras tirdzniecība pārvietojās no Vidusjūras uz Atlantijas okeāna piekrasti, Dženova atkal panīka.

1797. gadā Dženova kļuva par franču kontrolētās Ligūrijas Republikas galvaspilsētu. Pēc Napoleona sakāves Vīnes kongress iekļāva Dženovu Pjemontas Karalistes sastāvā. 1860. gadā Džuzepe Garibaldi no Dženovas sāka savu karagājienu, lai apvienotu Itālijas valsti. 1922. gada 10. aprīlī — 19. maijā Dženovā notika liela starptautiska ekonomikas konference par pasaules saimniecisko politiku pēc Pirmā pasaules kara beigām. Otrā pasaules kara laikā Dženovu bombardēja Lielbritānijas kara flote.